Ievads Kodeksā 

Pastiprinātā kodeksa mērķis ir nodrošināt, lai dezinformācijas izplatītāji negūtu labumu no reklāmas ieņēmumiem. Parakstītāji apņemas veikt stingrākus pasākumus, lai novērstu reklāmas izvietošanu līdzās dezinformācijai, kā arī dezinformāciju saturošas reklāmas izplatīšanu. pateicoties Kodeksam, arī tiek izveidota efektīvāka sadarbība starp reklāmas nozares dalībniekiem, kas ļauj īstenot iedarbīgāku kopīgu rīcību.

Atzīstot politiskās reklāmas nozīmi sabiedriskās dzīves veidošanā, Pastiprinātajā kodeksā parakstītāji apņemas ieviest stingrākus pārredzamības pasākumus, kas ļautu lietotājiem viegli atpazīt politiskās reklāmas, nodrošinot efektīvāku marķējumu, apņemoties atklāt sponsorus, reklāmas izdevumus un atspoguļošanas periodu. Turklāt parakstītāji apņemas izveidot efektīvas politisko reklāmu bibliotēkas, kurās var veikt meklēšanu.

Pateicoties Kodeksam, tiks pastiprināti pasākumi, lai mazinātu dezinformācijas izplatīšanai izmantoto manipulatīvo rīcību, un tiks izveidota ciešāka sadarbība starp parakstītājām pusēm, lai cīnītos pret problēmām, kas saistītas ar šādām metodēm. Parakstītāji vienosies par starpdisciplināru izpratni par neatļautu manipulatīvu rīcību un dezinformācijas izplatīšanas praksi. Tiem arī būs periodiski jāpārskata ļaunprātīgo dalībnieku izmantoto taktiku, metožu un procedūru saraksts un jāievieš skaidra politika, kas aptver noteiktu uzvedības un prakšu klāstu. 

Lietotāji tiks labāk pasargāti no dezinformācijas, izmantojot uzlabotus instrumentus dezinformācijas atpazīšanai, izpratnei un apzīmēšanai, kā arī piekļūstot autoritatīviem avotiem un plašsaziņas līdzekļu lietotājpratības iniciatīvām. Jo īpaši Kodekss nodrošinās, ka tiek ieviesta droša projektu prakse, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos, un nodrošinās lielāku pārredzamību savās ieteikumu sistēmās, pielāgojot tās, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos.

Kodekss paredz, ka tiešsaistes platformas sniedz labāku atbalstu dezinformācijas pētniecībai. Pētniekiem būs labāka un plašāka piekļuve platformu datiem. Tas nozīmē nodrošināt automatizētu piekļuvi datiem, kas nav personas dati, anonīmiem, apkopotiem vai acīmredzami publiskotiem datiem, un strādāt pie pārvaldības struktūras izveides, lai vienkāršotu piekļuvi datiem, kam nepieciešama papildu pārbaude.

Jaunais kodekss paplašinās faktu pārbaudes tvērumu visās ES dalībvalstīs un valodās un nodrošinās, ka platformas, sniedzot pakalpojumus, konsekventāk izmantos faktu pārbaudi. Turklāt Kodekss cenšas nodrošināt taisnīgu finansiālo atlīdzību par faktu pārbaudītāju darbu un labāku faktu pārbaudītāju piekļuvi informācijai, kas atvieglo viņu ikdienas darbu. 

Visiem pilsoņiem pieejamais Pārredzamības centrs ļauj viegli pārskatīt Kodeksa pasākumu īstenošanu, nodrošinot pārredzamību un regulāri atjauninot attiecīgos datus.

Pastāvīgā darba grupa nodrošinās Kodeksa nākotni un atbilstību tā mērķim, tostarp izveidojot forumu, lai pārskatītu un pielāgotu saistības, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un tiesību aktu attīstību.

Kodeksam ir izstrādāta stingra uzraudzības sistēma, lai novērtētu kodeksa īstenošanu visā ES un dalībvalstu līmenī. Līdz 2023. gada sākumam parakstītāji iesniegs Komisijai pirmos pamata ziņojumus par kodeksa īstenošanu. Pēc tam ļoti lielas tiešsaistes platformas, kā tās definētas Digitālo pakalpojumu likumā (DSA), ziņos reizi sešos mēnešos, bet pārējie parakstītāji ziņos reizi gadā.

Kodekss paredz parakstītāju sadarbību un koordināciju krīzes situācijās un pēc pieprasījuma sniegt Komisijai informāciju un datus, tostarp īpašus ad hoc ziņojumus un īpašas nodaļas regulārās uzraudzības ietvaros.